trešdiena, 2014. gada 19. marts

Spoku mednieku "ECTO-1" anatomija

Šis kadrs ar "ECTO-1" bija redzams arī filmas reklāmas rullītī, kuru rādīja LTV-1 1998. gada februārī. Automobilis momentā piesaistīja manu uzmanību. (foto: imcdb.org)
Kas gan spēj padarīt automobili slavenāku, kā kases grāvēja kinofilma? Uzskaitījums var būt bezgalīgs. Kaut vai Džeimsa Bonda Aston Martin: teju nešķirami līdz mūsdienām. Kas gan būtu Delorean DMC-12, ja tas nebūtu filmējies kā laika mašīna slavenajā "Atpakaļ nākotnē" triloģijā? Starp dažādām automašīnām "slavenībām" regulāri parādās arī kāds pavisam ekstravagants operatīvais transporta līdzeklis: spoku mednieku 1959. gada Cadillac Miller-Meteor kombo amblance / katafalks, nokristīts par "ECTO-1", pateicoties tā filmā redzamajai numura zīmei. Spoku mednieki un katafalks: vai nav ironiski? Šis balti-sarkanais un spocīgais limuzīns ir ierindojams starp atpazīstamākajiem filmu auto kino vēsturē. Un ja Jums gribās oponēt šim manam apgalvojumam, tad ceru, ka turpmākais pārliecinās, ka man ir taisnība.

Who you gonna call?


Vairums savā dzīvē vismaz vienu reizi ir dzirdējuši Reja Pārkera juniora 1984. gada hitu "Ghostbusters". Mana agrā bērnība bija 90. gadi. Tolaik šis gabals, lai gan jau pavecs, samērā bieži tika atskaņots radio viļņos. Tolaik tā bija mana mīļākā dziesma. Es varēju nosaukt šo dziesmu 5 gadu vecumā kā savu mīļāko. Papildus interesi par "Spoku mednieku" franšīzi radīja TV6 (ja nemaldos), kur laiku pa laikam parādīja dziesmas oriģinālo videoklipu, kā arī, tiesa gan krievu valodā, kādu brīdi rādīja animācijas seriālu, kurš bija veidots, sekojot filmas panākumiem.

Tad apmēram 1998. gada februārī pa LTV-1 beidzot parādīja šo 1984. gada filmu, kuru es, tobrīd 7 gadus vecs, obligāti gribēju redzēt. Pastiprinātu interesi radīja jau raksta sākumā redzamais kadrs ar viņu neparastā paskata operatīvo auto filmas reklāmas rullītī. Kā jau to biju paredzējis, filma man ārprātīgi iepatikās. Arī interesantais auto filmā spēlēja diezgan svarīgu lomu. Filma radīja nepārvaramu vēlmi uzzināt visu iespējamo par šo auto un tā sākās mana padziļinātā interese par kadiljakiem.

Kas ir šis kadiljaks?


Filmā redzamais auto ir 1959. gada Cadillac Miller-Meteor profesionālais auto. Līdz pat 70. gadu vidum ASV dažādas specializētas kompānijas uz gatavu auto šasijām būvēja  profesionālos auto: ambulances, katafalkus u.c. Tika izmantoti dažādu ražotāju modeļi, bet starp diezgan izdevīgiem bija tieši prestižie Cadillac. Tie bija lieli un ražotājs piedāvāja savā modeļu lokā arī t.s. "komercauto" šasiju (commercial chassis). Tās bija pagarinātas Fleetwood limuzīnu šasijas, kuras pārdeva pa tiešo šīm darbnīcām. Komplektācijā ar spēcīgāko dzinēju no pieejamajiem, kā arī stiprinātu piekari,  tās piegādāja šiem coachbuilder'iem ar pamata virsbūves paneļiem, atbilstošiem katra gada modelim.

1959. gadā Cadillac izgatavoja 2102 šādas komcercšasijas. Kopumā šajā modeļa gadā Cadillac izgatavoja ap 140 000 dažādu komplektāciju automobiļus. 1959. gads ir starp mūsdienās pieprasītākajiem. Togad GMC steidzās apsteigt Chrysler korporāciju stila jomā un tas tai it kā arī izdevās. Jebkurā gadījumā, 1959. gada kadiljaks ir tā laika stila ikona un šie auto kino parādās regulāri. Lai gan sevišķi kolekcionējami skaitās ap 2000 izgatavotie prestižie Eldorado modeļi, jebkura veida komercšasijas ir pat unikālāki kolekcionējamie modeļi, jo tie pamatā bija individuāls darbs. Kompānijas, kuras tos veidoja, izgatavoja automobiļus uz pasūtījuma. Plaši pielietots bija roku darbs, teju katram auto ir individuālas virsbūves daļas, kuras atkārtot ir gandrīz neiespējami.

Ohaio štatā bazētās kompānijas Miller-Meteor 1959. gada brošūras fragments (foto: http://www.gbfans.com)
Kas tad pirka šādus specializētus auto? Pirmkārt, tik lielā valstī kāda ir ASV, arī apbedīšanas bizness ir milzīgs. Apbedīšanas biroji bieži vien piedāvāja klientiem arī plašu specializēto auto izvēli. Tolaik kadiljaks nozīmēja ko pilnīgi citu, kā šodien. Tolaik tas bija tas, pēc kā tiecās teju ikviens censonis. Braukt ar kadiljaku nozīmēja būt kaut ko sasniegušam. Lai arī cik skarbi tas neskanētu, daudziem amerikāņiem brauciens ar kadiljaku varēja būt gan pirmais, gan pēdējais, respektīvi, brauciens katafalkā.

Daudus auto iegādājās slimnīcas. Mazās pilsētās, kur populācija to pieļauj, slimnīcai varēja būt arī tikai viena ambulances mašīna. Bagātākās municipalitātes varēja iegādāties prestižos un ietilpīgos Cadillac. Pavisam mazās pilsētās varēja gadīties arī tā: iedzīvotāju ir maz; slimnīca maza. Ražotāji tādos gadījumos piedāvāja "combo" modeli: kombināciju katafalks / ambulance. Domāju, ka ideju sapratāt. Tā bija ambulance ar bākugunīm, bet salonu, kuru vajadzības gadījumā pielāgotu katafalka vajadzībām.

"Esiet bez bažām, es atradu auto!"

 

(foto: imcdb.org)
Šinī kadrā pirmo reizi slavenais auto parādās filmā. Tobrīd spoku mednieki iekārto jauno biznesu par naudu, kas iegūta ieķīlājot Dena Eikroida varoņa dzimtās mājas. 

(foto: imcdb.org)
"Šeit ir aizliegts apstāties!" sašutuma pilns izsaucās Bila Marija varonis, sākotēji nodomādams, ka atbraucis kāds nepazīstams cilvēks. No auto izkāpj sajūsmas pilns Dena Eikroida varonis un paskaidro situāciju: "Esiet bez bažām, es atradu auto! Vajadzēs sataisīt piekari, bremzes, stūres iekārtu, ātrumkārbu ..." - "Cik maksāja?" ar jūtamu izbīli vaicāja Bila Marija varonis. - "Tikai 4800. Iespējams vajadzēs arī noslīpēt cilindrus, sataisīt izpūtēju, uzlabot elektroinstalāciju ..." turpina Eikroids.

1984. gada 4800 dolāri, pārrēķinot ar inflācijas kalkulatoru, ir apmēram 10 800 mūsdienu dolāros. 1984. gadā šis 1959. gada kadiljaks bija jau 25 gadus vecs auto, kas priekš tā laika automobiļa, kas piedzīvojis tik intensīvu ekspluatāciju jau bija ļoti cienījami. Kā tas saprotams no sižeta, uz bankrota robežas esošajiem zinātniekiem bija vajadzīgs lētākais un labākais. Tobrīd tīri teorētiski Rejs (Eikroida varonis) būtu varējis nopirkt lielu 70. gadu Ford vai Chevrolet universāli tehniski labākā stāvoklī, iespējams, par to pašu naudu. Bet tas taču vairs nebūtu interesanti, vai ne?

Filmas vajadzībām tika iegādātas divas automašīnas. Abas tika pārkrāsotas. Pirmā automašīna:

(foto: http://www.gbfans.com/community/viewtopic.php?f=37&t=209)
No sarkanas tā pārtapa brūngani netīrā tonī, lai saglabātu grabažas efektu. Saprotams, ka grabaža tā bija jebkurā gadījumā un no šī statusa atbrīvoties tai nebija ko cerēt. Žēl, protams.

(foto: thetruthaboutcars.com)
Galvenā filmas mašīna tika daudz ievērojamāk pārveidota un tā sākotnēji bija zeltaini brūnā krāsā. Attēlu kolāžā zemāk redzams šis auto pirms pārbūves. Tīri teorētiski varam pieņemt, ka šis eksemplārs bija lābākā tehniskā stāvoklī, kā iepriekšējais. Tomēr, cik lielā mērā automobilis tika savests tehniskā kārtībā ir grūti pateikt. Ir avots, kurā minēts, ka aktieris Ērnijs Hadsons izteicies, ka abās filmās automobiļiem ik pa laikam ir bijušas kādas tehniskas ķibeles.

(foto: thetruthaboutcars.com)
Gala rezultātā automobilis ieguva balti sarkanu krāsojumu. Sarkana bija līnija, sākot no varenajām 1959. gada spurām, kuras stiepās līdz pat priekšējām durvīm. Tas perfekti izcēla automobiļa dizaina elementus. Filmas mašīnai ir oriģinālie hromētie dekoratīvie diski un balto malu riepas, atbilstoši 50. gadu modei. Sānu un aizmugurējie logi bija tonēti, atstājot pa vidu nelielu netonētu joslu. Aizmugure tika pielāgota protonu-lādiņu spoku medīšnas lāzeru aprīkojuma pārvadāšanai. Nebrīnīšos, ja šī konstrukcija, kas labi redzama filmas beigu titros, bija balstīta uz jau esošo sākotnējo kušetes konstrukciju.

(foto: imcdb.org)
Šādi viņa parādās ainā, kad spoku mednieki steidzas savā pirmajā izsaukumā. Sekojot sižetam, šķiet, ka Eikroida varonis paša rokām ir paveicis neiespējamo: no tādas grabažas 2 dienās radījis šo vareno skaistuli. Šeit arī redzam numura zīmi, kurai pateicoties fani to ir nokristījuši par ECTO-1. ECTO ir atsauce uz "ektoplazmu", terminu, kuru spoku mednieki filmā bieži izmanto.

(foto: imcdb.org)
Pie bākugunīm filmas veidotāji bija pamatīgi piestrādājuši. Tās bija saliktas visur, kur vien var un pat dažviet, kur varbūt nevajadzēja. Sirēnu īpatnējā kaukoņa ir viena no tipiskākajām filmas "odziņām". Tie, kas to ir dzirdējuši, zina par ko ir runa. Sevišķu interesi piesaistīja pārējais aprīkojums automobilim uz jumta, par kura funkcijām diemžēl filmā neko uzzināt nevaram. Tomēr, cik dzirdēts, animācijas seriālā šīs funkcijas tika attīstītas tālākā līmenī.
(foto: ghostbusters.wikia.com)
Filmas oriģinālās idejas autors ir pats Dens Eikroids, un sākotnēji "Spoku mednieki" bija iecerēti stipri citādāki. Šinī agrīnajā variantā spoku mednieki spēja ceļot dažādās dimensijās ar savu laika mašīnu: 1975. gada Cadillac katafalku lillā krāsā. Jāatzīmē, ka pārējās lomās līdzās Eikroidam bija iecerēti Džons Kendijs, Edijs Mērfijs un Eikroida tuvs draugs Džons Beluši ("Blūza brāļi" ir viņu slavenākais kopdarbs), kurš 1982. gadā pāragri nomira. Pēc režisora Ivana Reitmana ieteikuma Eikroids kopā ar Harlodu Reimisu pārveidoja scenāriju. Gala rezultātā arī automobilis no lillā pārtapa balts, jo filmā bija ieplānotas diezgan daudz nakts ainas.

(foto: imcdb.org)
Augstāk redzami kadri no pirmās ainas, kurā ECTO-1 parādās pilnā "augumā" savā gatavajā formā.

(foto: imcdb.org)
Jāatzīmē, ka auto ir tiešām milzīgs. Ka nekā limuzīna šasija. Manevrēt ar to viennozīmīgi bija jāprot. It kā filmas reklāmas vajadzībām 1984. gadā šis auto ticis izmantots braucieniem pa Ņujorku, "tēlojot" spoku medniekus izsaukumā.

(foto: imcdb.org)

Spoku mednieki 2


Spoku mednieki bija pietiekami veiksmīgs projekts, lai sākotnējā komanda atkal apvienotos un uztaisītu diezgan gaidītu turpinājumu. Jāatzīst, ka šis turpinājums, manuprāt, varēja būt veiksmīgāks, bet šķiet, ka Eikroids ar Reimisu vienkārši nebija uz pareizās dzirksts. Bet tas, lai nu paliek katra paša rokās to izvērtēt. Filma uz ekrāniem iznāca 1989. gadā.

Vienā no pirmajām ainām piedalījās slavenais ECTO-1, tas pats, kurš redzams 1. filmā.

(foto: imcdb.org)

Šajos kadros redzams, ka automobilis nav savā labākajā formā gan vizuāli, gan tehniski. Bet tas nebija panākts ar kādiem īpašiem specefektiem. Pēc pirmās filmas pabeigšanas, šis unikālais kadiljaks savas dienas pavadīja studijas stāvlaukumā. Varbūt arī garāžā, kas būtu labākajā gadījumā. Nekādi apkopes darbi automobilim netika veikti. Patiesībā šo kadru filmēšanas laikā automobilis pat esot noslāpis uz Bruklinas tilta, par ko veidotājiem piespriests sods par satiksmes ierobežošanu.

Atgriežoties biznesā pēc 5 gadu pārtraukuma, spoku mednieki sev izveido modernizētu imidžu, izmainot gan logo, gan apkarinot savu auto ar vēl vairāk neizsakāmu funkciju aprīkojumu un bākugunīm. Jaunais auto iegūst numurzīmi "ECTO-1a".

(foto:gbfans.com)
(foto:gbfans.com)
Jāatzīmē, ka šis nebija tas pats auto, kas kalpoja pirmajā filmā. ECTO-1A ir t.s. "otrais auto". Visticamāk, ka tas bija uzbūvēts no pirmās filmas "grabažas", jo virsbūves sakrīt 1 pret 1. Šai versijai vairs nav klasiskie 50. gadu stila riteņi, bet gan vienkāršas tumšās riepas ar "suņubļodu" dekoratīvajiem diskiem. Aizmugurē hromētais bampers ir aizvietots ar metāla kāpsli.


(foto:gbfans.com)

Automobiļu liktenis


Pēc filmām šie automobiļi principā tika aizmirsti. Skaidrs ir fakts, ka oriģinālais ECTO-1 stāvēja Columbia Pictures stāvlaukumā un turpināja tur atrasties arī tad, kad kompāniju pārpirka Sony. ECTO-1a laikam kādu brīdi ir stāvējis kādā Holivudas izklaides parkā kā eksponāts. Tomēr kopumā informācija par to, kas ar šiem auto notika laika periodā no 1989. līdz 2007. gadam ir diezgan skopa. Ziņas par mašīnām sāka parādīties tikai 2007. gadā, kad filmas fanu lapā publicēja fotogrāfijas no Sony stāvlaukuma.



(foto: gbfans.com)
Izdevās atrast tikai interjera skatus, lai gan šķiet, ka kaut kad agrāk bija atrodami arī attēli no ārpuses. Jebkurā gadījumā, automobilis bija ļoti bēdīgā stāvoklī.

2007. gadā vēl nebija sākusies pasaules finansu krīze un izdevēja kompānija gatavojās atzīmēt filmas "Spoku mednieki" 25 gadu jubileju, izdodot blu-ray disku, rīkojot dažādus faniem paredzētus reklāmas pasākumus, kā arī laižot gaisā jaunākās paaudzes datorspēli, kas principā kalpoja, kā filmas trešais turpinājums. Radās arī interese atjaunot aizmirstībā gulošo auto.

Līdz 2009. gadam oriģinālais ECTO-1 tika atjaunots, maksimāli tiecoties saglabāt tā autentiskumu. Automobiļa restaurācijas darbus pieņemt bija ataicināts pats spoku mednieku autors Dens Eikroids, par kuru baumo, ka viņš ir izrādījis ienteresi iegādāties šo auto pavisam trīs reizes, bet studija esot atteikusies.

(foto: gbfans.com)
Otrs auto arī tika "savākts" un gatavots restaurācijai, tomēr šim projekam finansējums esot ticis nogriezts un automobilis līdz pat šodienai pūst kādā Sony stāvlaukumā.

(foto: blog.hemmings.com)
Interesanti, ka kāds patiesībā bija sācis šo auto jaukt ārā, bet apstājies.

(foto: blog.hemmings.com)
Pēc jaunākajām ziņā, šāds šis auto izskatījās 2013. gada rudenī. Motora pārsegu un vējstiklu esot sabojājis kāds kravas auto, kas stāvlaukumā nav mācējis izmanevrēt. Jāatzīmē, ka vējstikla bojājums ir ārkārtīgi liela skāde, jo šiem auto tie ir tiešām dārgi un grūti dabonami. Franšīzes fani esot sākuši vākt parakstus, lai panāktu mašīnas restaurāciju un tā netiktu nodota lūžņos.

Kopijas un viltojumi


Interesanti, ka filma ir radījusi neticami plašu sekotāju loku, kas pat varētu sacensties ar Zvaigžņu karu faniem. Cilvēki savā brīvajā laikā veido tērpus un ekipējumu, atdarinot filmā redzēto un dara to ar visaugstākā līmeņa precizitāti. Kopš filmas parādīšanās aizvien lielāks skaits dažādu gada gājumu Cadillac prefesionālie auto pārtop par ECTO-1 kopijām. Tādas tiek veidotas pat tad, ja nesakrīt modeļa gads vai kompānija, kas ir būvējusi salonu. Pēc nepārbaudītām ziņām 1959. gadā Miller-Meteor izgatavoja 88 šāda parauga ambulances / katafalkus, kāda ir redzama filmā. Tātad principā tie ir ārkārtīgi reti, jo jāņem vērā, ka liela daļa no tiem, iespējams, jau kādu laiku ir pārkausēti. Bet Miller-Meteor nebija vienīgā firma, darbojās arī tādas firmas, kā, piemēram, Superior, S&S un Eureka.

Šie vēsturiskie katafalki un ambulances no vienas puses filmai var pateikties par popularitāti. Bet no otras puses tieši tādēļ šie auto ir apdraudēti, neatkarīgi no retuma pakāpes


(foto: http://mediaconnectiononline.com/?p=18922)
Piemēram, šis augstāk redzamais 1959. gada kadiljaks jau ir pavisam cita ražotāja izgatavots profesionālais auto: katafalks ar aizmugurējām "pašnāvnieka" durvīm un daudz izliektāku aizmugurējo daļu.

(foto: metro.co.uk)
Nākmais ir jau pavisam cits modeļa gads. Kāds puisis no Lielbritānijas izglāba šo veco ambulanci no sagriešanas lūžņos, tomēr līdz galam autentiska šī kopija nebūt nav. Savdabīgi, ka viņš ir upurējis kāda 1959. gada modeļa virsbūves paneļus, lai padarītu savas 1962. gada ambulances spuras līdzīgākas 59. gada modelim.

(foto: http://automozeal.blogspot.com/2013/10/ghostbustin-in-1959-cadillac-miller.html)
Visbeidzot piedāvāju novērtēt šo uz 1964. gada ambulances / katafalka balstīto repliku. Visām šīm automašīnām kopīgs ir krāsojums, kas paviršam vērotājam pat verētu likt noticēt, ka tā ir tieši tā pati mašīna. Tomēr detaļas ievērojami atšķiras.

Būtu gan labi, ja filmas fani vairāk tiektos domāt ar veselo saprātu un tā vietā, lai ieguldītu naudu vēl vienas replikas radīšanā, to pašu naudu ieguldītu šo automobiļu restaurācijā to vēsturiskajā izskatā. Replikas netrūkst, oriģinālā filmas mašīna ir sveika un vesela, tomēr šie īstie vēstures liecinieki, kuri vēl šad tad uzpeld izpārdošanās, skaitā sarūk.

P.S. Lego it kā ir noslēguši līgumu par īpašas sērijas rotaļļietu ražošanu, kurā iekļauts būs arī saliekams "ECTO-1" kopā ar spoku mednieku figūriņām.

© Kristaps Gustsons, 2014